Kopš pirmas apziņas attistibas cilvece ir sapratusi, ka da?i butiski fakti nav radušies nejaušibas deļ. Neizskaidrojami fakti ir signali, caur kuriem augstaks, filozofiskais vai dievišķais, limenis meģina sazinaties ar cilveku sirdsapziņam.
Diem?el materialistiska zinatne pedejos tris gadsimtos šos uzskatus ir iznicinajusi. Bet 1980. gada kvantu fizikas eksperimenti paradija, ka pastav ari cits Visums, psihisks.
Šaja jaunaja dimensija enerģijai un informacijai nav telpas vai laika ierobe?ojumu.
Kvantu fizika apstiprina daudzas senas atziņas. Piemeram, grieķu filozofa Platona izstradata koncepcija "Pasaules dvesele", ka ari Karla Gustava Junga izstradata "kolektivas zemapziņas" teorija.
Ši gramata izvairas no zinatniskam formulam un tehniskiem aspektiem un palidz lasitajam izprast daudzos limeņus, kas veido vienotu realitati. Faktiski papildus fiziskajam limenim, ko mes zinam, ir ari daudzi citi. Piemeram, ir "kvantu" limenis, t.i., elementardaļiņu limenis, kura notiek materialistiska zinatne par neiespejamam uzskatitas paradibas. Elementardaļiņu joma mes atrodam "nelokalitates" limeni, kura laiks un telpa vairs nepastav.
Šaja zinašanu ceļa pat ekstrasensoras izpausmes, piemeram, telepatija un vizija par to, kas notiks nakotne, kļust par svarigu parsteidzošas realitates sastavdaļu.
